Par jauno finansējuma modeli bagātās pašvaldības kliedz, bet trūcīgās par nākotni tikai sāk domāt
Manage episode 354703692 series 3016676
- Naudu dalīs, ņemot vērā “nosacītos iedzīvotājus”
- Daudziem jaunā kārtība samazinās ieņēmumus un likšot sarosīties
- Taču šī modeļa izstrāde ir arī kļūdas, jo visi uztraucas par savu un kaimiņa maku
Izmaiņas tiek skaidrotas ar to, ka kopš teritoriālās reformas finanšu izlīdzināšanā likuma vispār nav bijis, turklāt jaunais regulējums pašvaldībām finanses ļaus plānot vismaz uz trim gadiem. Taču galvenais arguments – jaunā pieeja būšot taisnīgāka, vairāk atņemot tiem, kam nauda pati nāk, kā arī, liekot pielikt pūles tiem, kas līdz šim vienkārši baudījuši saņēmēju lomu.
Līdzīgi kā Saeimas debatēs - pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekta katra apspriede līdz šim bijusi emociju pārņemta.
Taču, neraugoties uz divām vienlīdz karstām pretinieku nometnēm normatīva atbalstītāju un kritizētāju pusēs, pirmajā lasījumā ar 58 deputātu atbalstu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekts turpina virzību.
"Nosacītie iedzīvotāji" būšot ieguvējiFinanšu ministrijas informācija liecina, ka visu 119 pašvaldību budžetos šogad plānoti 1,33 miljardu eiro ieņēmumi. Desmitā tiesa no šīs summas jeb aptuveni 135 miljoni eiro pašvaldību makos nonāk kā palīdzība no 17 bagātākajām pašvaldībām un valsts.
Taču ierastā kārtība, kā nauda sadalīta, bijusi sarežģīta un pilna trūkumu. To Saeimas sēdē deputātiem uzsvēra arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens no «Vienotības».
“Es domāju, [tagad] ieguvēji būs visi,” sacīja Ašeradens. Viņš norādīja, ka pašvaldībām ir svarīgi plānot darbus ilgtermiņā, un šis likumprojekts to ļauj, turklāt ir novērtēts iedzīvotāju sastāvs un ir noteikts jauns termins – "nosacītais iedzīvotājs", kas ļauj naudu vairāk piesaistīt vajadzībām un nepieciešamībām, jo pirmsskolas bērnam vai pensionāram vajag vairāk.
Tāpat ņems vērā arī teritorijas lielumu, jo pie vienāda iedzīvotāju skaita, atšķiroties teritorijas lielumam, pašvaldībai, kurai lielāka teritorija, ir vairāk izdevumu to kopšanai, skaidroja Ašeradens.
Nosacītā iedzīvotāja termins turpmāk būs galvenais rādītājs pašvaldību finanšu izlīdzināšanā. Tas nenozīmē, ka palielināsies pašvaldību palīdzībai atvēlētie 135 miljoni eiro, bet tikai saņēmēju loks.
Vēl būtiskākas izmaiņas sagaidāmas naudas apjomā, kas bagātākajām pašvaldībām atņemta, bet trūcīgākajām iedota. Tā sauktie cietēji būs abās pusēs. Pierīgas pašvaldībām jaunais likums paredz likt dalīties vēl vairāk. Tā, piemēram, Latvijas bagātākā vietvara – Garkalnes novads – pašreizējo divu miljonu eiro vietā izlīdzināšanas fondā maksās jau trīs miljonus. Pašiem paliks septiņi. Mērs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš no Zemnieku savienības jauno kārtību sauc par netaisnīgu.
Nabadzīgas pašvaldības būs nabadzīgas, bet Pierīgas pašvaldības, kuras iepriekš saņēma mazāk no Eiropas Savienības fondiem, bet strādāja pie attīstības, būs zaudētāji. Pašvaldības galvenais nopelns attīstībā Bauzes-Krastiņa ieskatā ir pareizs teritorijas plānojums. Tāpat iedzīvotājus Garkalne vilinot ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, labiem ceļiem un skolām, kas gan tiek būvētas lēnāk par iedzīvotāju skaita pieauguma tempu.
Finanšu ministrijas vadība Garkalnei oponē, skaidrojot, ka iedzīvotāju un tam sekojošā ienākuma nodokļa koncentrēšanās ap galvaspilsētu nav šo pašvaldību nopelns. Bauze-Krastiņš tam nepiekrīt.
Garkalnes novada vadītāja teiktajam par paredzamu bagātākās pašvaldības stagnāciju neļauj piekrist Finanšu ministrijas apkopotie rādītāji. Pat pēc finanšu izlīdzināšanas Garkalnes budžets līdz šim ik gadu audzis par vairāk nekā miljonu eiro.
Savukārt jaunā modeļa informācija rāda, ka uz katru nosacīto iedzīvotāju arī turpmāk Garkalnes budžetā būs lielākie ieņēmumi – 566 eiro uz iedzīvotāju gadā. Salīdzinājumam jāmin nabadzīgākais – Vārkavas novads, kur uz nosacīto iedzīvotāju gadā jāiztiek ar 312 eiro.
Trūcīgiem jāsāk domāt par attīstībuViens no «tukšākajiem» novadiem ir Viļāni pierobežā. Bez finanšu izlīdzināšanas vairāk nekā pusotra miljona eiro tas būtu arī viens no nabadzīgākajiem. Jaunajā modelī Viļāniem gadā tiktu par 330 tūkstošiem eiro mazāk.
“Gribētos ļoti daudz izdarīt, bet naudas tik, cik ir, mums sporta halli vajag, ir vēl viens poliklīnikas un pansionāta projekts… Nebūs naudas, nezinu, ko mēs darīsim,” saka Viļānu novada vadītāja Jekaterina Ivanova no «Saskaņas».
Ja budžets saruks, kaut kas paliks neīstenots, viņa nosaka. Līdzīga aina atklājas lielākajā daļā Latgales pašvaldību, kam pēc pārejas perioda beigām jārēķinās ar būtisku budžetu sarukumu. Taču atšķirībā no Pierīgas tur satraukumu nemana.
Finanšu ministrija skaidro – trūcīgajām pašvaldībām pašām jāsāk domāt par attīstību. Bet Viļānu novada domes priekšsēdētāja Ivanova nezin, kā ātri uzņēmējus pievilināt. "Pie mums ir lauku teritorijas apkārt, mēs jau strādājām, mēģinājām piesaistīt investorus, bet domāju, ka uzņēmējs ies tur, kur sakārtota infrastruktūra," norādīja Ivanova.
Tikmēr lielajās pilsētās vērtē, ka izmaiņas finansējuma sadalē tieši veicinās reģionu attīstību. Piemēram, Liepāja līdz šim naudu nedz saņēma, nedz ar to dalījās. Pēc pārejas perioda Liepāja no izlīdzināšanas fonda jau varētu saņemt vairāk nekā piecus miljonus eiro.
Pilsētas mērs Uldis Sesks no Liepājas partijas vērtē – reģionos uzņēmējdarbība ģenerē nodokļus, kas nonāk Valsts kasē. Tādēļ jaunā finanšu izlīdzināšanas kārtība kaut daļēji to atdarīs.
“Izlīdzināšanas modelis iet pareizā virzienā, veicinās reģionālo attīstību un liks vairāk konkurēt reģioniem ar Rīgu tādā labā nozīmē,” pauda Sesks.
Jaunā kārtība palielinās Liepājas ieņēmumus, lai gan, ņemot vērā ražošanu un tās ģenerētos nodokļus, “mēs gribētu labākus ciparus”. Taču jaunā kārtība arī liks pašvaldībai piesaistīt vairāk jauniešu, attīstot tehnikumus un augstskolu, stāstīja Sesks.
Visus uztrauc kaimiņa maciņšTaču Latvijas Pašvaldību savienībai finanšu izlīdzināšanas likumprojekts īsti nepatīk. Domes sēdē ar nelielu pašvaldību balsojuma pārsvaru tā lēmusi Saeimai iesniegt virkni priekšlikumu, ar tiem cenšoties gan pasargāt bagātās pašvaldības, gan aizstāvēt trūcīgākās, kam vairs tik daudz nedos.
Tādu nostāju par pretrunīgu sauc un Finanšu ministrijas atbalstītāju pusē stājas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors un Saeimas deputāts Māris Kučinskis no Zaļo un Zemnieku savienības. Nevar vieniem mazāk atņemt, bet citiem vairāk iedot, ja kopējais maks nemainās. Prasību, lai izlīdzināšanā valsts piedalās ar tādu pašu daļu kā pašvaldības, Kučinskis vērtē kā utopisku, lai gan lielāku daļu par pašreizējiem 36 miljoniem eiro centīšoties panākt.
Jauno likumprojektu izpētījusi un Pašvaldību savienību šajās lietās konsultējusi ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte, kas bija finanšu izlīdzināšanas sistēmas veidotāja deviņdesmitajos gados. Eksperte saka – šo gadu laikā pieļauta virkne kļūdu. Taču arī jauno pašvaldību palīdzības sistēmu varēja izstrādāt būtiski kvalitatīvāk.
“Tur ekspertu komentārus neviens nav uzklausījis, jo katrs interesējās tikai par savu maciņu un par kaimiņa maciņu, obligāti arī par tuvākā kaimiņa maciņu, ka tik viņš nedabū vairāk,” norādīja Karnīte.
Finanšu ministrijas dati gan rāda, ka pašvaldību budžetos ieņēmumi uz katru nosacīto iedzīvotāju būs tieši atkarīgi no tā, cik veiksmīgi nodokļu iekasēšanas ziņā strādā pašvaldība. Mazinātas būs tikai vairāku reižu lielās atšķirības.
Līdz mēneša vidum deputāti par jauno izlīdzināšanas likumprojektu var iesniegt priekšlikumus, ko Saeima vētīs 4. jūnija sēdē. Līdz likuma pieņemšanai, kas plānota vasaras vidū, priekšā gan vēl karstas debates.
59 afleveringen